Pneimonija: Ko darīt, kad plaušām grūti izveseļoties?

Published by Inguna on 25.01.202225.01.2022

Pneimonija ir viena no plaušu slimībām, no kuras izārstēties var nebūt tik vienkārši. Anitu vairākas nedēļas mocīja krampji, taču antibiotikas un citas zāles viņai nepalīdzēja sasniegt tik ļoti gaidīto atveseļošanos. Kad viņai tika veikta plaušu datortomogrāfija, viņa atklāja atkārtotā klepus patieso avotu.

“Mana ģimenes ārste sākotnēji uzskatīja, ka tas ir vīruss, jo viņai tobrīd bija daudz pacientu ar līdzīgiem simptomiem – sauss, dziļš klepus un zema temperatūra pirmajās dienās. Kad man bija sāpes krūtīs, ko izraisīja ilgstoša klepus un situācija neuzlabojās pēc nedēļas, ģimenes ārste nozīmēja rentgenu un asins analīzes.” Rezultāti neliecināja nekādas novirzes no ierastā, vienkārši un sāku lietot antibiotikas,” pagājušā gada nogalē notikušo atceras Anita. piebilstot, ka spēcīgi medikamenti nedeva vēlamos rezultātus.Sievieti joprojām mocīja sauss, stiprs klepus. “Papildus priežu skuju sīrupam tika lietotas arī citas plaušu veselībai labvēlīgas tējas, taču nekas nemainījās – stāvoklis neuzlabojās un nepasliktinājās. “Ģimenes ārste pēc tam man izrakstīja nosūtījumu uz datortomogrāfijas izmeklējumu,” skaidro Anita.

Kad veic rentgenogrammas

Krūškurvja rentgenogrammās nekādas novirzes netika atklātas, bet datortomogrāfija atklāja audu sabiezējumu vienā no bronhiem. “Par laimi, tas nebija ļaunprātīgs, un mēs varējām problēmu atrisināt ar atbilstošām zālēm, taču šis novērtējums mums palīdzēja labāk izprast problēmas. “Tad kļuva skaidrs, kā ar to tikt galā,” sieviete izsaucas.

“Plaušu traucējumu gadījumā datortomogrāfija ir obligāta, jo tas ir viens no atklājīgākajiem izmeklējumiem radioloģijā,” stāsta klīnikas DiaMed invazīvais radiologs Kārlis Kupčs. “CT skenēšana reizi gadā jāveic smēķētājam, kas vecāks par 55 gadiem, kā arī personām ar hroniskām plaušu slimībām.” Ja jums ir saaukstēšanās, jums vajadzētu zināt, kā atkal un atkal cīnīties ar bronhītu.

Vai ir vērts apstarot organismu ar rentgenu?

“Pārbaudes laikā jūs saņemat ļoti maz rentgena staru, bet jūs saņemat būtisku informāciju par veselību,” piebilst profesors. “Izmantojot datortomogrāfiju iegūstam pacienta ķermeņa šķērsgriezuma fotogrāfijas, kas nosaka to simtus un pat tūkstošus. Pacients guļ uz pielāgota galda, kas slīd, un aparatūra ātri noskenē atbilstošās ķermeņa daļas. Var ievadīt papildu kontrastu. asinsriti, ja nepieciešams, ļaujot redzēt, kā paplašinās asinsvadi.Kamēr krāsviela uzkrājas ievainotajos audos, jūs varat precīzi noteikt, kur pacientam ir asinsvadu problēmas vai anomālijas.

Profesors skaidro, ka parastos plaušu rentgena skenējumus veic divās projekcijās – no sāniem un no priekšpuses un aizmugures, rentgena attēls atklāj visu ēnu daudzumu. “Āda, ribas, plaušas, iekšējie orgāni, sirds, lielās asins vēnas, tad ribas un atkal āda – tas viss ir vienā attēlā, un radiologiem ir jāspēj noteikt, kur starp tik daudzajām ēnām kaut kas nav kārtībā. “Datortomogrāfijas izmeklējums katru reizi diezgan skaidri norāda plaušu veselības problēmu lokalizāciju,” skaidro Dr. Kupčs.

Vai labāk veikt datortomogrāfiju?

Pats par sevi saprotams, ka plaušu slimību datortomogrāfija ir bijusi nenovērtējama. “Varam sākt ārstēšanu, teiksim, pneimonijas gadījumā, kad rentgens liecina par raksturīgām klīniskās pazmām,” skaidro Kārlis Kupčs. Ārsti zina, kādus medikamentus izrakstīt saviem pacientiem, un, ja ārstēšana ir veiksmīga, pacienta stāvoklis uzlabojas, un viss ir kārtībā. Tomēr, ja pacientam ir kāda cita smaga slimība, īpaši onkoloģiska slimība, jāveic plaušu datortomogrāfija, jo tikai tad var noteikt labāko ārstēšanu.

Datora gadījumā jaunieši tiek nodrošināti arī ar nepieciešamajām lietām. “Ja bērnam anamnēzē ir bronhīts vai pneimonija un ārsts nevar noteikt problēmu, var palīdzēt datortomogrāfija. Šo problēmu cēlonis var būt iedzimta plaušu slimība, kas nav redzama rentgenā. Dažreiz ir asinsvadu anomālijas plaušās,» stāsta profesore, kura piebilst, ka tomogrāfija ir obligāts pētījums plaušu slimību gadījumos.