Psihoterapija: Vai psihoterapeits var palīdzēt?
Mūsu dzīvi veido lēmumi, sākot ar to, ko ģērbties no rīta, ko ēst brokastīs, un beidzot ar svarīgiem lēmumiem, kas varētu neatgriezeniski ietekmēt mūsu dzīvi. Ir iespējami gan pozitīvi, gan negatīvi rezultāti. Rezultātā ir izdevīgi, ja dzīves atslēgas brīžos cilvēks nemēģina rast risinājumus pats, bet gan strādā ar profesionālu palīgu. Var palīdžet psihoterapija. Par lēmumu pieņemšanu un psihoterapeita funkciju tā procesā stāsta apmācītā eksistenciālā psihoterapeite un Latvijas Psihoterapeitu asociācijas preses pārstāve Tatjana Grikina.
Tas ir gan iedvesmojoši, gan biedējoši
Ikdienā esam spiesti pieņemt lēmumus. Tie var būt nenozīmīgi – ko gatavot, ko iegādāties mīļotajam kā svētku dāvanu, piemēram, vakariņas brīvdienās, taču daži lēmumi maina dzīvi – ar ko precēties, kur strādāt vai atļauties. vēl viens bērns, lai izvēlētos profesiju. Lēmumu pieņemšanas process ne vienmēr ir tik vienkāršs un saprotams, kā gribētos; trūkst skaidrības, indivīdus pārņem šaubas, viņi baidās kļūdīties. Ja šī situācija turpināsies, tas radīs agoniju. Pat apņēmīgākie indivīdi var apstāties.
Mums ir iespēja pašiem pieņemt lēmumus. Bet kāpēc tas ir tik biedējoši? Lai gan vārds “brīvība” šķiet patīkams un iedvesmojošs, iespējams, ka cilvēki no tā baidās un ne vienmēr varēs to izmantot. Bērni jau no mazotnes baidās no pārāk lielas brīvības, un, ja audzināšanas procesā nav noteiktas precīzas vajadzības un ierobežojumi, pētījumi atklāj, ka bērns izaugs nevis brīvs, bet gan svārstīgs un nemierīgs. No otras puses, pieaugušajiem ir jāpieņem sava trauksme, lai gūtu labumu no savas neatkarības. Cilvēkam ir vajadzīga drosme dzīvot, drosme atlasīt to, kas nevar būt mierīgāks un mazāk problēmu, pilsētas vārdiem runājot. Drīzāk tas ir dzīves pārbaudījums, kas pieņemts ar prieku.
Kad sajūtam trauksmi
Cilvēki ar trauksmi, kuriem ir grūtības pieņemt lēmumus, ir dažādi – daži tos pieņems ātri un impulsīvi, lai tie neaizņemtu ilgu laiku, savukārt citi pastāvīgi šaubīsies un izvērtēs visas iespējamās iespējas, no kurām neviena nav droša. Cilvēki dažreiz dod priekšroku vispār neko nedarīt un ļaut dzīvībai plūst caur sevi. Klienti bieži lūdz psihoterapeita palīdzību pārvarēt bailes vai gaida padomu šķirties vai nešķirties, pārcelties uz ārzemēm vai palikt Latvijā, vai pusmūžā uzdrīkstēties mainīt profesiju vai nē.
Ja trauksme neļauj cilvēkiem kaut ko darīt, padara viņus neaktīvus vai liek viņiem pieņemt nepārdomātus lēmumus, tas ir jārisina. Noteikts trauksmes līmenis ir raksturīgs lēmumu pieņemšanai, jo daudzi tiek pieņemti, izmantojot maz informācijas, un neviens nevar paredzēt visas sekas vai garantēt veiksmīgu iznākumu. Ir jāpieņem, ka dzīve nekad nav ideāla un ka bieži ir jādzīvo ar nenoteiktību kādu laiku. Turklāt neatkarīgi no tā, kuru alternatīvu jūs izvēlēsities, ir jāatsakās no citiem, kuri pazudīs uz visiem laikiem. Jebkurš “jā” tiek savienots pārī ar “nē”. Bieži vien cilvēks atteiksies samierināties ar šādiem zaudējumiem, uzskatot, ka viņam ir daudz labākas iespējas. Ir nepieciešams ilgs laiks, lai atliktu darbību un gaidītu labāku brīdi. Nepieciešamas augstākas tiekšanās, bet tās ir jāizsver; iespējams, ka tā ir, bet praktiskas alternatīvas sniegtu vairāk enerģijas un reālās dzīves notikumus, nevis iedomātas.
Kādi citi iemesli jums ir, kāpēc neesat pārliecināts par savu lēmumu?
Jebkurš lēmums ietver zināmu atbildības līmeni. Tās ir sekas, nevis morāles koncepcija, kas atspoguļosies cilvēka dzīvē. Lēmuma izpildes prasība ir simboliska samaksa par brīvību. Kāds, piemēram, vēlas mainīt darbu, taču jaunais darbs uzņemas lielāku iniciatīvu, ir aktīvs un spodrināt līdz šim neattīstītos talantus. Cilvēks vēlas dzīvot aizraujošāku dzīvi, taču viņš vēlas arī būt bez raizēm, kas jaunā vidē nav iespējams. Šķiet, ka drošāk ir palikt tur un neriskēt. Arī pasivitāte vai mēģinājums atlikt var atmaksāties: izvairīšanās no jauniem uzdevumiem var izraisīt neapmierinātības sajūtu, skaudību pret tiem, kuri ir paveikuši vairāk, un galu galā depresijas risku.
Paradoksālā kārtā cilvēki alkst pēc brīvības, mēģinot deleģēt atbildību par to citiem. Cilvēki joprojām meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie gaišreģiem, zīlniekiem un astrologiem, deleģējot savu brīvību mistiskiem pārdabiskiem spēkiem. Trauksme un apjukums var likt domāt, ka kāds cits ir ziņās vairāk nekā darbojas. Taču, meklējot padomu pie astrologa, cilvēks nodod savu spēku “zvaigznēm” un nespēs iekļūt savas dzīves pamatvērtību slāņos.
Lēmumi un drosme
Cilvēkam var būt grūti pieņemt, ka, pieņemot lēmumu, viņš neizbēgami nonāks eksistenciālā vientulībā, kas nozīmē, ka tikai viņš pats var dzīvot savu dzīvi un neviens cits to nevar izdarīt viņa vietā. . Lai to izdarītu, ir vajadzīga drosme. Tā ir brīvība pieņemt lēmumu, riskējot ar to, ka citi nepamanīs, ka kaut kas var nenotikt tā, kā plānots. Tā ir arī iespēja pārdomāt savu dzīvesveidu.
Cilvēkam var būt grūti pieņemt, ka, pieņemot lēmumu, viņš neizbēgami nonāks eksistenciālā vientulībā, kas nozīmē, ka tikai viņš pats var dzīvot savu dzīvi un neviens cits to nevar izdarīt viņa vietā. . Lai to izdarītu, ir vajadzīga drosme. Tā ir brīvība pieņemt lēmumu, riskējot ar to, ka citi nepamanīs, ka kaut kas var nenotikt tā, kā plānots. Tomēr tā ir iespēja atklāt savu atšķirīgo dzīvesveidu.
Pat aiz tā saucamās padošanās dzīvībai bieži slēpjas pasivitāte un nedrošība: kā liktenis noteiks, tā būs arī darbības. Briesmas ir tādas, ka liktenis cilvēka uztverē šķiet milzīgs un varens, bet pats cilvēks ir neliels apstākļu upuris. Pat ja kāds met monētu un skatās, kas iznāk, viņš šajā brīdī atsakās no savas autonomijas. Turklāt ātra un vienkārša atsāpināšana liedz jums emocionālo attīstību.
Kas notiek ārsta kabinetā?
Kad klients jautā psihoterapeitam, kā rīkoties kādā situācijā, viņš vai viņa var būt neapmierināts, jo profesionālis nedarbojas šādā veidā. Tas, kas notiek mūsu dzīvē, nav līdzīgs ātrās ēdināšanas restorānam, kurā varat iebraukt, paķert ēdienu un turpināt košļāt. Psihoterapijas laikā speciālists pārbaudīs klienta situāciju, meklēs ar tiem ierobežojumus un iespējas, palīdzēs ieraudzīt situāciju no citas perspektīvas, nepieciešamības gadījumā pievērsīs uzmanību alternatīvām iespējām un analizēs klienta baisos scenārijus “un kurš, ja. ..” sniegs nepieciešamo atbalstu. Tam nepieciešama pacietība, nedalīta uzmanība un aktīva iesaistīšanās. Ja jūra nav peļķe, to nevarēsi izpeldēt vienā mirklī.
Vēl viena bieži novērojama īpašība ir tā, ka cilvēks pieņem lēmumus un ir attīstījis gribasspēku. Šķiet, ka tā ir reāla iespēja. Ir daži lēmumi, kuros šāda stratēģija ir kritiska. Kā piemēri nāk prātā cilvēki, kuri ir cietuši no katastrofālām slimībām un nav spējuši padoties, iemācīties no jauna staigāt, dejot vai runāt. Tomēr, ja šo metodi izmanto visur, pastāv risks. Ja cilvēka rīcība balstās tikai un vienīgi uz gribasspēku, viņš pamazām zaudētu vitalitāti, dzīvesprieku, un visā dominēs pienākums un vārds “vajadzība”. “Kam tas vajadzīgs?” jūs varētu brīnīties. Kad spriedumi tiek pieņemti tikai uz pienākuma apziņas pamata, dzīves individuālā kaligrāfija izgaist, un gribasspēks vēršas naidīgi pret tā īpašnieku – pašu cilvēku.
Mūsu dzīvi veido virkne lēmumu, un to, vai cilvēks ir vai nav apmierināts ar savu dzīvi, lielā mērā nosaka tas, kā viņš saprot un pieņem šos lēmumus. Ir nereāli sagaidīt mierīgu lēmumu pieņemšanas procesu, taču, kad lēmumi ir pieņemti, ir ļoti svarīgi būt ar tiem mierā. Psihoterapeits izvēles procesā var būt pārdomāts un atbalstošs ceļabiedrs. Viņu vietā neviens nevar uzkāpt kalnā, taču viņi var padarīt ceļojumu krāsaināku un ilgstošāku, ja viņi to dara kopā ar uzticamu draugu.
0 Comments